Village: सविंदणे - Savindane
16 semantic classes ➡ list at the bottom of this pageVanavās: litt. the stay in forest, actually the forest exile in which Sītā is sent by her husband Rām, with all the physical and moral hardships that this desertion and its solitude carry with them. | |
The kuṅku on the forehead of Sītā symbolically refers to her absolute faithfulness and innocence. |
[1] id = 35111 ✓ ◉ UVS-13-19 start 01:03 ➡ listen to section | सीता चालली वनवासी कुकु कपायी भरुनी राम देखले दुरुन आली नेतर भरुनी sītā cālalī vanavāsī kuku kapāyī bharunī rāma dēkhalē duruna ālī nētara bharunī | ✎ Sita is leaving for her exile in forest, her forehead is full of kunku* Rama saw from a distance, his eyes were filled with tears ▷ Sita (चालली)(वनवासी) kunku (कपायी)(भरुनी) ▷ Ram (देखले)(दुरुन) has_come (नेतर)(भरुनी) | pas de traduction en français |
|
[8] id = 35025 ✓ ◉ UVS-12-33 start 01:30 ➡ listen to section | सीता चालली वना रडू लागली मना मनाला यवढी होती माया भुल पडली रामाला sītā cālalī vanā raḍū lāgalī manā manālā yavaḍhī hōtī māyā bhula paḍalī rāmālā | ✎ Sita is leaving for her exile in forest, she is weeping silently There was so much of love, Ram got carried away ▷ Sita (चालली)(वना)(रडू)(लागली)(मना)(मनाला) ▷ (यवढी)(होती)(माया)(भुल)(पडली) Ram | pas de traduction en français |
Vanavās: litt. the stay in forest, actually the forest exile in which Sītā is sent by her husband Rām, with all the physical and moral hardships that this desertion and its solitude carry with them. | |
[31] id = 35023 ✓ ◉ UVS-12-33 start 00:26 ➡ listen to section | सीता चालली वनवासा हीला आडवी गेली गायी येवढा वनवास पाप्या रावणाच्या पायी sītā cālalī vanavāsā hīlā āḍavī gēlī gāyī yēvaḍhā vanavāsa pāpyā rāvaṇācyā pāyī | ✎ Sita is going for her exile in forest, a cow crossed her Sita’s exile is because of the sinful Ravan* ▷ Sita (चालली) vanavas (हीला)(आडवी) went cows ▷ (येवढा) vanavas (पाप्या)(रावणाच्या)(पायी) | pas de traduction en français | ||
| |||||
[32] id = 35024 ✓ ◉ UVS-12-33 start 01:14 ➡ listen to section | सीता चालली वनवासा हीला आडवा गेला व्हला ह्या ग सीताला वनवास पाप्या रावणानी दिला sītā cālalī vanavāsā hīlā āḍavā gēlā vhalā hyā ga sītālā vanavāsa pāpyā rāvaṇānī dilā | ✎ Sita is going for her exile in forest, a Hola* (a species of birds) crossed her Sita’s exile is because of the sinful Ravan* ▷ Sita (चालली) vanavas (हीला)(आडवा) has_gone (व्हला) ▷ (ह्या) * Sita vanavas (पाप्या) Ravan (दिला) | pas de traduction en français | ||
| |||||
[33] id = 35112 ✓ ◉ UVS-13-19 start 01:31 ➡ listen to section | सीता चालली वनवासा हीला आडवी गेली गायी येवढा वनवास पाप्या रावणाच्या पायी sītā cālalī vanavāsā hīlā āḍavī gēlī gāyī yēvaḍhā vanavāsa pāpyā rāvaṇācyā pāyī | ✎ Sita is going for her exile in forest, a cow crossed her Sita’s exile is because of the sinful Ravan* ▷ Sita (चालली) vanavas (हीला)(आडवी) went cows ▷ (येवढा) vanavas (पाप्या)(रावणाच्या)(पायी) | pas de traduction en français | ||
|
[13] id = 35113 ✓ ◉ UVS-13-19 start 02:28 ➡ listen to section | हे ग येवढ्या वनामंदी रडत आईका सीताला समजावया बोर्या बाभळ्या बाईका hē ga yēvaḍhyā vanāmandī raḍata āīkā sītālā samajāvayā bōryā bābhaḷyā bāīkā | ✎ Listen! Who is weeping in such a forest? Jujube and acacia are the women who listen to and console Sita ▷ (हे) * (येवढ्या)(वनामंदी)(रडत)(आईका) ▷ Sita (समजावया)(बोर्या)(बाभळ्या)(बाईका) | pas de traduction en français |
Notes => | Jujube (Bori) and Acacia (Babhul) describe women who lead a difficult, thorny and neglected existence like these trees. They identify themselves with the sufferings of the lonely, helpless and forsaken Sita in her Vanavas (exile). |
[10] id = 35114 ✓ ◉ UVS-13-19 start 02:57 ➡ listen to section | येवढ्या वनामंदी कोण करीत जु जु येवढ्या वनामंदी सीता झोपना कशी आली yēvaḍhyā vanāmandī kōṇa karīta ju ju yēvaḍhyā vanāmandī sītā jhōpanā kaśī ālī | ✎ In such a forest, who sings a lullaby In such a forest, Sita, how could you sleep ▷ (येवढ्या)(वनामंदी) who (करीत)(जु)(जु) ▷ (येवढ्या)(वनामंदी) Sita (झोपना) how has_come | pas de traduction en français |
[2] id = 35115 ✓ ◉ UVS-13-19 start 03:44 ➡ listen to section | येवढ्या वनामंदी काय दिसत लाल लाल सीताबाईन केल लुगड्याच पाल yēvaḍhyā vanāmandī kāya disata lāla lāla sītābāīna kēla lugaḍyāca pāla | ✎ In this whole forest, what appears so red Sitabai made a tent from a sari ▷ (येवढ्या)(वनामंदी) why (दिसत)(लाल)(लाल) ▷ (सीताबाईन) did (लुगड्याच)(पाल) | pas de traduction en français |
[23] id = 35128 ✓ ◉ UVS-13-27 start 03:27 ➡ listen to section | रामकुंडावरी कुण्या वाहिला गुलाल आंघोळीला येती पंचवटीच दलाल rāmakuṇḍāvarī kuṇyā vāhilā gulāla āṅghōḷīlā yētī pañcavaṭīca dalāla | ✎ Who was offered gulal* near Ramkund? The clever children (Lahu and Ankush) from Panchavati come for bath ▷ (रामकुंडावरी)(कुण्या)(वाहिला)(गुलाल) ▷ (आंघोळीला)(येती)(पंचवटीच)(दलाल) | pas de traduction en français |
| |||
[24] id = 35129 ✓ ◉ UVS-13-28 start 00:32 ➡ listen to section | रामकुंडावरी कोण्या वाहिली सुपारी आंघोळीला येती लहु अंकुस दुपारी rāmakuṇḍāvarī kōṇyā vāhilī supārī āṅghōḷīlā yētī lahu aṅkusa dupārī | ✎ Who has offered areca nut near Ramkund? Lahu and Ankush come for their bath in the afternoon ▷ (रामकुंडावरी)(कोण्या)(वाहिली)(सुपारी) ▷ (आंघोळीला)(येती)(लहु)(अंकुस)(दुपारी) | pas de traduction en français |
[25] id = 35130 ✓ ◉ UVS-13-28 start 00:58 ➡ listen to section | रामकुंडावरी वल्या धोतराची घडी आंघोळीला येती लहु अंकुसाची जोडी rāmakuṇḍāvarī valyā dhōtarācī ghaḍī āṅghōḷīlā yētī lahu aṅkusācī jōḍī | ✎ There is a wet folded dhotar* near Ramkund The pair of Lahu and Ankush are coming for their bath ▷ (रामकुंडावरी)(वल्या)(धोतराची)(घडी) ▷ (आंघोळीला)(येती)(लहु)(अंकुसाची)(जोडी) | Pli de sari |
|
[1] id = 35133 ✓ ◉ UVS-13-30 start 00:47 ➡ listen to section | आई ग काळुबाई तुझा सोनीयाचा झुबा दर्शनाला येतो राजा कोल्हापुरचा उभा āī ga kāḷubāī tujhā sōnīyācā jhubā darśanālā yētō rājā kōlhāpuracā ubhā | ✎ Mother Kalubai, you have hanging ear ornaments in gold King of Kolhaput who comes for your Darshan* is standing ▷ (आई) * (काळुबाई) your of_gold (झुबा) ▷ (दर्शनाला)(येतो) king (कोल्हापुरचा) standing | pas de traduction en français |
| |||
[2] id = 35134 ✓ ◉ UVS-13-30 start 01:13 ➡ listen to section | आई ग काळूबाई तुझ्या सोनीयाच्या तारा अंगी भरला वारा माझे माता तु चाले तरतरा āī ga kāḷūbāī tujhyā sōnīyācyā tārā aṅgī bharalā vārā mājhē mātā tu cālē taratarā | ✎ Mother Kalubai, you have gold wire ornaments You are possessed, my mother, you walk fast ▷ (आई) * (काळूबाई) your (सोनीयाच्या) wires ▷ (अंगी)(भरला)(वारा)(माझे)(माता) you (चाले)(तरतरा) | pas de traduction en français |
[33] id = 35131 ✓ ◉ UVS-13-30 start 00:05 ➡ listen to section | आई ग काळूबाई तुझी सारवीते मोरी माझे माता मला सापडली सरी āī ga kāḷūbāī tujhī sāravītē mōrī mājhē mātā malā sāpaḍalī sarī | ✎ Mother Kalubai, I clean your water outlet My mother, I found a necklace ▷ (आई) * (काळूबाई)(तुझी)(सारवीते)(मोरी) ▷ (माझे)(माता)(मला)(सापडली)(सरी) | pas de traduction en français |
[34] id = 35132 ✓ ◉ UVS-13-30 start 01:24 ➡ listen to section | आई ग काळुबाई तुझा सारवीते वटा माझे माता मला सापडल्या नोटा āī ga kāḷubāī tujhā sāravītē vaṭā mājhē mātā malā sāpaḍalyā nōṭā | ✎ Mother Kalubai, I clean your platform My mother, I found notes ▷ (आई) * (काळुबाई) your (सारवीते)(वटा) ▷ (माझे)(माता)(मला)(सापडल्या)(नोटा) | pas de traduction en français |
[9] id = 35116 ✓ ◉ UVS-13-19 start 04:17 ➡ listen to section | हे ग पंढरीला जाया संग न्याव त्ये बापाला तांब्याच्या कळशीन पाणी घालाव चाफ्याला hē ga paṇḍharīlā jāyā saṅga nyāva tyē bāpālā tāmbyācyā kaḷaśīna pāṇī ghālāva cāphayālā | ✎ While going to Pandhari, one should take one’s father along And water the Champak* tree with a copper vessel ▷ (हे) * (पंढरीला)(जाया) with (न्याव)(त्ये)(बापाला) ▷ (तांब्याच्या)(कळशीन) water, (घालाव)(चाफ्याला) | pas de traduction en français |
|
[14] id = 35117 ✓ ◉ UVS-13-20 start 00:24 ➡ listen to section | पंढरीला जाया संग न्यावा त्या आईला तांब्याच्या कळशीन पाणी घालावा जाईला paṇḍharīlā jāyā saṅga nyāvā tyā āīlā tāmbyācyā kaḷaśīna pāṇī ghālāvā jāīlā | ✎ To go to Pandhari, I take my mother along I water the jasmine from a copper pot ▷ (पंढरीला)(जाया) with (न्यावा)(त्या)(आईला) ▷ (तांब्याच्या)(कळशीन) water, (घालावा) will_go | pas de traduction en français |
Cross-references: | B:VI-2.831 ??? |
[34] id = 35119 ✓ ◉ UVS-13-20 start 01:09 ➡ listen to section | पंढरीला जाया संग न्येवा त्या भावाला तांब्याच्या कळशीन पाणी घालाव देवाला paṇḍharīlā jāyā saṅga nyēvā tyā bhāvālā tāmbyācyā kaḷaśīna pāṇī ghālāva dēvālā | ✎ To go to Pandhari, one should take one’s brother along And offer water to God from a copper vessel ▷ (पंढरीला)(जाया) with (न्येवा)(त्या)(भावाला) ▷ (तांब्याच्या)(कळशीन) water, (घालाव)(देवाला) | pas de traduction en français |
[5] id = 35118 ✓ ◉ UVS-13-20 start 00:44 ➡ listen to section | पंढरीला जाया संग न्येवा त्या बयणीला तांब्याच्या कळशीन पाणी घालाव रोहीणीला paṇḍharīlā jāyā saṅga nyēvā tyā bayaṇīlā tāmbyācyā kaḷaśīna pāṇī ghālāva rōhīṇīlā | ✎ To go to Pandhari, one should take one’s sister along And water Rohini* (rui*) from a copper vessel ▷ (पंढरीला)(जाया) with (न्येवा)(त्या)(बयणीला) ▷ (तांब्याच्या)(कळशीन) water, (घालाव)(रोहीणीला) | pas de traduction en français | ||
|
[1] id = 35120 ✓ ◉ UVS-13-20 start 01:31 ➡ listen to section | पंढरीला जाया संग न्येवा त्या मावशीला तांब्याच्या कळशीन पाणी घालाव तुळशीला paṇḍharīlā jāyā saṅga nyēvā tyā māvaśīlā tāmbyācyā kaḷaśīna pāṇī ghālāva tuḷaśīlā | ✎ To go to Pandhari, one should take one’s maternal aunt along And water the tulasi* from a copper vessel ▷ (पंढरीला)(जाया) with (न्येवा)(त्या)(मावशीला) ▷ (तांब्याच्या)(कळशीन) water, (घालाव)(तुळशीला) | pas de traduction en français |
| |||
[2] id = 35121 ✓ ◉ UVS-13-20 start 01:54 ➡ listen to section | पंढरीला जाया संग न्येवा त्या मामाला तांब्याच्या कळशीन पाणी घालाव रामाला paṇḍharīlā jāyā saṅga nyēvā tyā māmālā tāmbyācyā kaḷaśīna pāṇī ghālāva rāmālā | ✎ To go to Pandhari, one should take one’s maternal uncle along And offer water to Ram from a copper vessel ▷ (पंढरीला)(जाया) with (न्येवा)(त्या)(मामाला) ▷ (तांब्याच्या)(कळशीन) water, (घालाव) Ram | pas de traduction en français |
[45] id = 96989 ✓ | अशी माळ्याच्या मळ्यात अस कारल झोकाच भरताराच्या आधी जस लेकरु लोकाच aśī māḷyācyā maḷyāta asa kārala jhōkāca bharatārācyā ādhī jasa lēkaru lōkāca | ✎ In the gardener; s plantation, bitter gourd looks so beautiful Before the husband, the daughter belongs to someone else ▷ (अशी)(माळ्याच्या)(मळ्यात)(अस)(कारल)(झोकाच) ▷ (भरताराच्या) before (जस)(लेकरु)(लोकाच) | pas de traduction en français |
[44] id = 110210 ✓ ◉ UVS-13-54 start 06:11 ➡ listen to section | अशी लाडकी लेक मला द्यायाची पुण्यामधी जावई घोड्यावरी मैना बगीत यायाची aśī lāḍakī lēka malā dyāyācī puṇyāmadhī jāvaī ghōḍyāvarī mainā bagīta yāyācī | ✎ My darling daughter, I want to get her married in Pune I want my son-in-law to ride on a horse, my daughter to come in a horse-cart ▷ (अशी)(लाडकी)(लेक)(मला)(द्यायाची)(पुण्यामधी) ▷ (जावई) horse_back Mina (बगीत)(यायाची) | pas de traduction en français |